Doma

Doma par pirti kādu gadu perinājās mūsu ikdienas sarunās. Nevarējām izdomāt, kur lai to noviet, kā novieto, ko tur vispār lai novieto .. karkasu, guļbūvi.. nekad neienāca prātā doma, ka liksim pa ātro mucveida. Mucveida ir kā lētā sieviete – ātri dabon, visu izdari, aizmirsti par to. Nevajag.

Beigu galā, izlasot, izpētot, izrokot, izskatoties, nonācām pie secinājuma, ka būvēsim tādu, kāda ir mūsu esošā māja – karkass – un arī vizuālais būs 1=1 ar māju, lai ieturētu viensētas stilu – līdz pat jumta un noteku krāsām, un grīdai atpūtas telpā, uttuc.

Sākotnēji gribēju būvēt pie upes, bet tad pacēlu ģenplānu un atradu aizliegumu – 10m no upes – nobubināju uz vides dienestu un attālinājos no upes 20 metrus! Ja nu lielie Rīgas kungi izdomās, ka vajag paplašināt tauvas joslu, nebūs nepieciešams saukt Manitou traktoru pirts pārcelšanai. Īsti to 10 metru nozīmi nesaprotu, ja kāds var precīzāk izskaidrot, paskaidrojiet. Un jā, regulāri eju iečurāt upē, tā kā tam nebūs nekāda sakara ar novadūdeņiem vai ko tamlīdzīgu.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s