mēs esam tādi, kāds ir mūsu ūdens

Ūdens IR

Pirms 4 gadiem, kad būvējām tiny house, naudas bija tik cik bija, tāpēc kaTČestvennai akai naudas nebija… pietika tikai spicei. Atbrauca spices speciālisti, un pēc 8 stundu bakstīšanās nekas īsti neizdevās. Tā arī nezinu, cik metrus viņi tur dziļi līda, bet kaut kādu dzeltenu ūdeni man dabūja. Ražība arī bija pietiekama .. Lai ir iedzeltens.

Nepagāja ne 4 gadi, kā iedzeltenais pāris dienās kļuva par tumši brūnu..

Pilnīgi nejauši ss.lv urbumu sadaļā, meklējot sava pagasta nosaukumu, uzskrēju uz urbējiem, kas, kā tagad izrādās, apurbuši te visu rajonu krustu šķērsu, un pat vietējam sabutiļņikam 44 metrus ieurbuši. Zvanu, runāju – čaļi pēc pāris dienām klāt ap 7 rītā – urbējtačka apskati nav redzējusi no 2002. gada, tāpēc čaļi tikai pa rajonu urbj un pārvietojas agrās rīta stundās offroados. Urbēji – zolīda vecuma cilvēki, pirmspenijas – viens bijušais ostas darbinieks, otrs kolhoznieks muzikants – ģeologs!

Sieviete zvana no mājām, kamēr es darbā – tornis uzsliets, sāk urbt!

IMG_4642

Vecie urbj un metina, stumj tik trubu zemē un stāsta jaunības piedzīvojumus iz ostas dokeru dzīves centrālajā terminālī.

IMG_0759

Biju sagatavojis čaļus uz 44 metriem (jo tuvākajam kaimiņam un ciemā tāpat ir) .. Caurules sapirkuši, apkārušies ar kankariem, urba urba un izgāja cauri vairākiem smilšakmens slāņiem un čali paši teica STOP.

IMG_3696

Ūdens urbumā esot pietiekoši, pie atsūknēšanas prom neiet, ūdens dzidrs un vai es tiešām vēlos dziļāk? Dziļāk varot būt daudz bleķa. Sarunā ar “ģeologu” sapratu, ka nav vērts urbties tālāk, jo viss esot OK. 2700mm garš plastmasas filtrs d125 trubas galā. Sapirktos trubas atlikumus jāved uz nākošo objektu ..

IMG_4685

Izurbtās dienas pēcpusdienā devos uz Lietuviešu superatlaižu bodi pēc caurulēm un savienojumiem, lai pievienotos pie esošās hidrofora sūkņa sistēmas. Viss beidzās ar to, ka iešČieba ar mega atlaidi urbuma sūkni.. Atrāvu kļemņikus no esošā hidrofora sūkņa dzinēja un uzmetu uz urbuma sūkni. Viss darbojas, bet tas urbuma sūknis tik ātri sakačā, ka riebj. Tagad gribētos 100l hidroforu, lai retāk slēdzas iekšā sūknis..

Viss pēc feņšui ibem. Atpakaļvārsts, trosīte plastmasas apvalkā, kembriki un izolācijas lentes, un sūknis var doties trubā. Īsti dziļi bāzt jēgas nav, jo ūdens stāv 1.5m no zemes līmeņa. Iestūmu 6m dziļumā. Ekspromtā kā troses turētāju pagrābu no šķūņa krosa moča 3stūri – statni. Vajadzētu, protams, iebraukt akveduktā un paņemt flančus, bet nu ..

Tā kā pēc 150 metru elektrības kabeļa rakšanas pirms 4 gadiem esmu kļuvis par slinku racēju, trubu ieraku metra dziļumā. Apstaisīju ar misa.lv interneta bodē pirkto apsildes kabeli un ietinu izolācijā. Sūkņa atlikušo vada galu atstāju sūkņa galā, ja nu savajagās izvilkt ārā un remontēt, vai mainīt. Tagad tik LR2 radio tirgū jānopērk 200 litru plastmasas muca, kuru uzmaukt virsū kā “grodu”.

Ūdens ir.

IMG_5931

P.S. rajons piegādā puķiku ātri un plīvojot’i

egons

 

 

Advertisements

Mežs mans duss

Nopirku mega tooli – SKIL 1470 AA – vietējā pagasta bodē 35 eur!

Lieliski superīgi skaļš izdarīgs tūlis – nopirku, lai apzāģētu vagonku ap dūmeni. Ar lobziku īsti klāt netikt, ar roku tur arī neko īsti nenozāģēt, bet ar šo – kā pie zobārsta – kviec skaļi un ir rezultāts, pat nervi nebija jāārstē. Strādā izcili, iesaku pirkt!

P.S. vairs neiesaku pirkt – piezāģēju logam 6mm osb – nosmirdēja mAtors. Čeku, proms, iestādīju, garantija nespīd :)))

Pilsēta – ģerevņa – un otrādi

Pirms pāris dienām, gadījās nokļūt pilsētā Rīga, nevis vergojot milzim, bet brīvprātīgi, svinot ko svarīgu, pašā Rīgas sirdī. Nepatīk man vairs Rīga, nemaz.

Pietiek lirikas, ķeramies pie lietas!

Parilka gatava un pieņemta darboties – izmēģināta – pieskaitīta par derīgu!

Visu pa punktiem – dūmvads – apzvanīju Akvilon un RGJ. Rezultāts sekojošs:

Screenshot 2017-06-24 21.56.20Screenshot 2017-06-24 21.55.45

Mazliet nokritu uz pēcpuses, kad sagaidīju šos komercpiedāvājumus – zažraļis – čista latviski nodomāju es, un sabubinājos. Atceros, ka mājai dūmvadu nopirku par 150Ls, ja atmiņa neviļ. Aprunājos ar sivs.lv, kur man sarēķināja ap 300 EUR. Skaidrs, ka tas ir užas, un sāku apzvanīt ss.lv. Un sekojoši – Jelgavā SIA DOKATA 215 EUR. Jau apstiprināju, bet atzvana sivs.lv Elvijs Kalpaks un prasa – nu pa cik reģions tirgo? Pateicu 215 EUR un pēc brīža saņēmu zvanu no Elvija – 200 EUR! Uzticējos, samaksāju pusi piektdienā – pirmdien no rīta zvans – dūmvads gatavs! Aizbraucu, savācu, iekrāvu, aizbraucu, atbraucu, pa fixo uzstādīju – paldies Grinčam par palīdzību!

Nākošais punkts – pirts lāvas un apdare. Fiška – jo mazāk vertikālo statņu pret zemi, jo labāk. Manuprāt izdevās. Ir gan pāris skrūvju gali uz “ārpusi”, bet iegremdēti un netraucē. Augšējā lāva balstās uz 3 pusēm, bet 4. pusi tur šķersdēlis. Apakšējā lāva tieši tāpat, un ir paceļama, iznesama, aiznesama, lai var sakopt telpu. Vertikālajām ieskrūvēju skrūvi pret zemi, lai koks nav tieši pret zemi. Pabeidzu durvju ailes apdari, aizbraucot pie Lidijas kundzes (kundze ar drediem!!!) no SIA Pakāpiens pēc materiāliem. Atkārtošos – izcili inteliģenta un patīkama attieksmē kundze, lielisks uzņēmums Vecumniekos. Staigājot pa uzņēmumu var iegūt idejas, kā iekārtot savu darbnīcu.

Tātad – nopērāmies, nokarsējāmies, pa 4 reizēm. Tagad jāmācās saprast krāsni. Pagaidām viss notiek pārāk ātri. 40 minūšu laikā ir 65 grādi.. Pirmajā reizē visu pēršanās laiku notupēju ar irdas termometru rokā, čekojot dūmvada temperatūru “sienā”.. Īsti relakss nesanāca, bet nomazgājos tīrāks par tīrāku. Vogonka nekur nestaigā, tik cik visādi krakšķi no sienām un griestiem. Flīzes arī nav atlekušas (bļin, aizšuvot nepaspēju), durvis virinās. Lielisks Līgo, Līgo sanāca. Ā, un, bļin, kā tie akmeņi ar krāsni kūpēja testa kuršanas laikā .. dūmi pa visiem galiem, kož acīs ..

Nākošais – jāsaskrūvē pirts grīdas reste, jāturpina pirts ēkas iekšas apdare, jumta siltināšana, terases būvniecība, neslīdoša (laipa lai neparautu uz mūli, salaužot kājas un rokas) līdz upei. Aizliegums gan 10m no upes ir, bet nu cerams, ka par laipu VVD neizvālēs šokolādes caurumā.

LĪGO!!!

IMG_4400

Jānim Ērenštreitam 75!

URĀ JUBILĀRAM!

Un es turpinu dauzīt un skrūvēt. Pabeidzu apdari pirts telpai, pieliku Cembrit pie sienas. Mazliet šaubījos kā to uzlikt, bet pazagu kadrus no ģimenes māja un uzliku, bet pa savam. 2vās kārtās – viena klāt pie sienas, otra virs grīdas, lai gaiss skrien cauri, caur distanceriem. Distanceri – 22mm uzgriežņi. Nez kā tas viss kopā turēsies pie krasām temperatūras maiņām, bet nu to jau manīs. Dekoratīvi ienesu krāsni pirts telpā. Nākamnedēļ būšot dūmvads, bet par to atsevišķs stāsts. Un jāsašuvo flīzes.

Harijam Zariņam 60!!!

Celtniekmuzikāli izglītojošā tīmekļa ļurinātvietne turpina pašizglītoties un apsveic HZ 60 gadu jubilejā. Līdz pensijai vēl gabaliņš ir.

 

A ja par pirti runājam, tad vagonkas likšana ir paredzēta ar nerviem stabilam cilvēkam. Tā ir kā terapija – grūti, monotoni, apnicīgi, sarežģīti, fiziski mokoši – bet rezultāts ir smaržīgs, skaists, pa sienām rīvēties griboš!

Galvenais – pirms tam visu kārtīgi sagatavot, lai nekas netraucē un nekrīt uz nerviem – nelīdzenas sienas, stūri, uttuc, sagatavot vietu piezāģēšanai, izlikt materiālu, sagatavot instrumentu. Un tad tik mauc!

Pabeidzu arī fasādi pirts upes pusē un uzliku arī notekni, ļeņovku gan neuzliku, jo uz kājām bija pa 10 odiem un 5 dunduriem – neiespējami strādāt tādos apstākļos – turpināsim citu dienu.

Nākošie darbi – pabeigt vagonku, salikt ventilācijas lūkas, uztaisīt lāvas, pasūtīt un uzstādīt dūmeni. Vēl esmu šaubās par ugunsdrošību ap krāsns daļu, vēl jāpapīpē.